Svētdien, 16.10, es biju klāt turnīra norises vietā ļoti agri, vēl pirms desmitiem (pateicoties speciālai biļetei). Pagājušogad šajā pašā laikā es arī šeit stāvēju cerībā piedalīties čempionātā, bet tad bija pāra dalībnieku skaits un nebija nepieciešamības ņemt papildus spēlētāju.

Drīzumā sākuši parādīties dalībnieki, kā arī atnāca viena meitene un painteresējās par iespējām piedalīties kā rezerves spēlētājam. Mēs parunājām un atklājās, ka šo meiteni sauc Ioana, un viņa ir kā mans dvīnis Rumānijā: viņa ir pazīstama savā valstī par Carcassonne popularizēšanu un arī ir vairākkārtējā vice-čempione, bet viņai līdz šim nav izdevies uzvarēt nacionālajā čempionātā. Rumānijā cilvēki viņu sauc “Carca”. Ioana nesen pārcēlās uz Vīni un atlidoja no turienes uz Diseldorfu, tad paņēma taksi līdz Esenei, lai tikai viņai būtu iespēja piedalīties pasaules čempionātā. Ap 10:30 Tomass no Spielezentrum pateica mums, ka ja nacionālais čempions no Nīderlandes neieradīsies, viņiem ir nepāra spēlētāju skaits, un viņš iedeva mums maisiņu ar diviem papīra gabaliņiem. Tātad, tas bija 50/50. Es piedāvāju Ioanai izvēlēties pirmajai. Viņa izvilka papīru ar skumju sejiņu, kas nozīmēja, ka man palika pāri smaidoša sejiņa. Urrā! Bet Tomass brīdināja mani, ka ja 5 minūšu laikā čempions no Nīderlandes tomēr ieradīsies, es nespēlēšu. Tas tā arī nenotika, un es oficiāli kļuvu par aizvietotājspēlētāju.

Pirmā spēle man bija pret brāļu valsti Lietuvu. Man paveicās ar dažiem lauciņiem tuvāk spēles beigām un es noturēju kontroli par lielo zemi.

Otrajā spēlē par pretinieku man bija čalis no Portugāles. Jau spēles sākumā viņš sāka būvēt lielo pilsētu, es mēģināju tai pieslēgties, un ar otro mēģinājumu man tas izdevās: 26 punkti katram. Pluss es uzvarēju zemi – otrā uzvara. Trešā spēle pret Honkongu. Nevaru atcerēties daudz par šo spēli, atceros tikai, ka spēlējām pie pirmā galdiņa. Trešā uzvara. Spēle Nr. 4: pazīstams Matejs Tabaks no Slovākijas, 5 reizes pusfinālists. Ļoti saspringta spēle, kas varēja beigties dažādi, ar savu pēdējo lauciņu es pabeidzu savu 8-punktu pilsētu un paņēmu 3-punktu zemi. Es uzvarēju par 1 punktu! 4 uzvaras 4 spēlēs!

Nākama spēle man bija pret nākotnes čempionu no Krievijas, kurš vienīgais arī gāja bez zaudējumiem. Šī spēle izskatījās vairāk ka draudzīga spēle, bet tomēr mēs abi skaitījām lauciņus un izmantojām katru iespēju dabūt punktus. Paliekot 3 lauciņiem mēs abi zinājām, ka tur ir 2 tādi, kas viņam vajadzīgi lai pabeigtu lielo pilsētu (pietika tikai ar vienu). Un viņš paņēma vienu no tām un pabeidza savu pilsētu. Ar savu pēdējo lauciņu es nevarēju paņemt labu ceļu (9 punkti) un man nācās ņemt 6-punktu zemi, un rezultātā es zaudēju par 1 punktu!

Tātad mana pēdēja cerība uz pusfinālu bija uzvarēt pēdējā spēlē pret Beļģiju. Spēle sanāca nervoza un tuvāk spēles beigām es pieļauju savu fatālo kļūdu: man rokās bija lauciņš, ar kuru es varēju nobloķēt pretinieka mēģinājumu pievienoties manai zemei (kas beigās izrādās 27-punktu liela), bet es bija mantkārīgs un paņemu&pabeidzu tukšo 10-punktu pilsētu ar cerību nobloķēt oponentu ar nākamo gājienu. Bet puisis no Beļģijas ar savu nākamo gājienu pacēla vajadzīgo lauciņu un savienoja zemes. Pavalstnieku skaits zemē izlīdzinājās, bet es jau nevarēju izlīdzināt spēli un zaudēju par 5 punktiem. Kā rezultātā man ir 6. vieta kopējā reitingā, jo man ir labākais Buholcs no visiem spēlētājiem ar 4 uzvarām. Mūsu Aleksejam Peguševam arī ir 4 uzvaras un 9 vieta.

Pusfinālos uzvarēja Krievijas un Grieķijas pārstāvji (grieķis ir divkārtējais pasaules čempions).

Mačā par trešo vietu Beļģijas spēlētājs pārspēja slovāku Mateju Tabaku.

Bet finālā, kā es jau ziņoju, uzvarēja Vladimirs Kovaļovs no Krievijas, pārspējot grieķi Panteli Litsardopoulosu ar rezultātu 114:79.

Tas bija satriecošs un neaizmirstams piedzīvojums! Vienkārši atrasties tur un spēlēt ar labākiem spēlētājiem pasaulē padara mani par laimīgu! Žēl, ka es nevarēju nokļūt tālāk, bet es dabūju savu mācību – nekad nedrīkst zaudēt koncentrāciju līdz pašām beigām un mēģināt izvērtēt katra lauciņa uzlikšanas/neizlikšanas ietekmi. Liels paldies maniem draugiem par atbalstu! Nākamgad es, protams, mēģināšu piedalīties kā nacionālais čempions, bet ja nesanāks – būšu atkal te, svētdien, 10:00 😉